Bieži dzirdam, ka, pieņemot lēmumus, jāuzticas iekšējai balsij vai, kā angļiem pieņemts teikt, jātic tam, ko “saka” gremošanas sistēma (ang. – trusting the gut instinct). Un, lai arī katram no mums šī iekšējā balss vai instinkts noteiktās situācijās ir palīdzējis atšķirīgi, ir labi zināms, cik svarīgi ir nodrošināt gremošanas sistēmas veselību un normālu funkcionēšanu. Traucējumi gremošanas sistēmas darbībā, kas bieži rodas stresa un neveselīga dzīvesveida dēļ, tajā skaitā lietojot neveselīgu pārtiku, sākotnēji var izpausties kā kuņģa darbības traucējumi, svara izmaiņas un iekaisumi un ilgtermiņā var izraisīt arī virkni smagāku slimību, tostarp rakstura un garastāvokļa izmaiņas un garīgās veselības problēmas, autoimūnas slimības un endokrīnās sistēmas traucējumus. Tāpēc veselīga un normāla gremošanas sistēmas un zarnu darbība ietekmēs arī mūsu katra vispārējo veselības līmeni. Un, lai gan kolagēns, ko bieži dēvē arī par “jaunības proteīnu”, parasti tiek asociēts tikai ar ieguvumiem, ko tas sniedz skaistumkopšanā, pētījumi norāda uz kolagēna spēju palīdzēt uzlabot arī gremošanas sistēmas un zarnu veselību. Tādēļ veselīgs un sabalansēts uzturs un dzīvesveids, papildinot to ar kolagēna regulāru uzņemšanu, var kopumā pozitīvi ietekmēt gremošanas sistēmas un zarnu veselību.
Zemāk esam apkopojuši 3 galvenās jomas, kurās pētījumi ir parādījuši kolagēna pozitīvo ietekmi uz zarnu veselības uzlabošanu:
1) Glicīns var palīdzēt aizsargāt zarnu gļotādu un nostiprināt zarnu ciešos savienojumus
Glicīns ir viena no kolagēnu, ieskaitot jūras kolagēnu, veidojošām aminoskābēm. Glicīnam ir svarīga loma arī cilvēka ķermenī, tajā skaitā tam ir būtiska loma vielmaiņas un uztura procesā. 11.5% no kopējā aminoskābju satura cilvēka ķermenī un 20% no kopējā aminoskābju slāpekļa ķermeņa olbaltumvielās veido glicīns. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka glicīns var līdzdarboties zarnu gļotādas aizsardzības procesā, proti, ka glicīnam piemīt pretiekaisuma īpašības, kas palīdz veicināt zarnu gļotādas atkopšanos zarnu darbības traucējumu rezultātā. Pētījumi norāda, ka kolagēna izstrāde zarnās palielinās, kad zarnu sienas iekaisumu atveseļošanās procesā ķermenī tiek veidotas gludās muskulatūras šūnas, kas var norādīt uz to, ka kolagēna lietošana var palīdzēt atjaunot kuņģa gļotādu. Pētījumi arī norāda, ka jūras kolagēns var palīdzēt nostiprināt zarnu ciešos savienojumus.
2) Kolagēns var palīdzēt aizsargāt kuņģi
Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka kolagēnam – un jo īpaši tā primārajām aminoskābēm glicīnam un glutamīnam – piemīt pretiekaisuma īpašības un tas palīdz čūlu ārstēšanā. Glicīns var palīdzēt regulēt kuņģa sekrēciju un aizsargāt gļotas no čūlām. Savukārt glutamīns var palīdzēt arī zarnu iekaisuma ārstēšanā. Kopā ar citām aminoskābēm glutamīns organismam ir nepieciešams arī zarnu sienu atjaunošanai un dzīšanas procesa nodrošināšanai kairinātu zarnu sindroma gadījumā. Kolagēns piedalās arī kuņģa sulas sekrēcijas procesa regulēšanā. Pārmērīga kuņģa sulas sekrēcija var izraisīt grēmas, čūlas un citas gremošanas problēmas.
3) Kolagēns palīdz gremošanai
Vēl viena kolagēna funkcija organismā ir tā iedarbība uz gremošanas procesiem. Kolagēns pievelk ūdeni, kas nozīmē, ka, pārvietojoties kuņģa zarnu traktā, tas piesaista ūdeni un skābās molekulas, palīdzot absorbēt citus ogļhidrātus un olbaltumvielas. Tādējādi kolagēns palīdz ēdienam vieglāk plūst caur gremošanas sistēmu.
Paradumi, kas var palīdzēt uzturēt zarnu veselību
Ir vairāki veidi, kā uzturēt zarnas veselas. To starpā ir ikdienā ieviest jaunus, veselīgus ieradumus, starp kuriem var būt gan stresa līmeņa samazināšana ikdienas dzīvē, gan kvalitatīvs miegs, gan arī optimāla šķidruma daudzuma un dažādu uztura bagātinātāju iekļaušana uzturā.
Veselīgs un sabalansēts uzturs un zarnu veselība ir cieši saistīti. Izmaiņu ieviešana uzturā var veicināt zarnu veselības stāvokļa uzlabošanos. Var palīdzēt pārstrādātu pārtikas produktu, produktu ar augstu tauku un rafinētu cukuru saturu ierobežošana vai izslēgšana no uztura, tā kā tas var palīdzēt normāla zarnu mikrobioma veicināšanai. Iesakāms regulāri iekļaut uzturā pārtikas produktus ar augstu šķiedrvielu saturu, piemēram, banānus, ogas, auzu pārslas u.c. Uzturā var iekļaut arī kolagēnu saturošus pārtikas produktus, piemēram, kaulu buljonu un dažādu zivju, piemēram, laša gaļu.
Kolagēna peptīdi ir specifiska kolagēna forma, kurā olbaltumvielas ir hidrolizētā veidā un kas tādējādi spēj izšķīst šķidrumos, un tas ir ērts veids, kā uzņemt pietiekošā daudzumā mūsu ķermenim nepieciešamo kolagēnu, kas, cita starpā, nodrošina veselīgu zarnu darbību. Lai gan dažādas kolagēna formas var sniegt uzlabojumus zarnu veselībā, tomēr tieši kolagēna peptīdu iekļaušana ikdienas uzturā ir pavisam vienkārša.
Col Du Marine™ jūras kolagēna peptīdus var lietot kopā ar iemīļoto dzērienu vai ēdienu, un tos var viegli iekļaut kā daļu no ikdienas uztura. Turklāt Col Du Marine™ jūras kolagēna peptīdiem ir neitrāla garša un smarža.
Atsauces:
1. Brown, K., DeCoffe, D., Molcan, E., & Gibson, D. L. (2012). Diet-induced dysbiosis of the intestinal microbiota and the effects on immunity and disease. Nutrients, 4(8), 1095–1119. https://doi.org/10.3390/nu4081095
2. Razak, M. A., Begum, P. S., Viswanath, B., & Rajagopal, S. (2017). Multifarious Beneficial Effect of Nonessential Amino Acid, Glycine: A Review. Oxidative medicine and cellular longevity, 2017, 1716701. https://doi.org/10.1155/2017/1716701
3. Graham, M. F., Drucker, D. E., Diegelmann, R. F., & Elson, C. O. (1987). Collagen synthesis by human intestinal smooth muscle cells in culture. Gastroenterology, 92(2), 400–405. https://doi.org/10.1016/0016-5085(87)90134-x
4. Chen, Q., Chen, O., Martins, I. M., Hou, H., Zhao, X., Blumberg, J. B., & Li, B. (2017). Collagen peptides ameliorate intestinal epithelial barrier dysfunction in immunostimulatory Caco-2 cell monolayers via enhancing tight junctions. Food & function, 8(3), 1144–1151. https://doi.org/10.1039/c6fo01347c
5. Tariq, M., Al Moutaery, AR. (1997). Studies on the antisecretory, gastric anti-ulcer and cytoprotective properties of glycine. Research Communications in Molecular Pathology and Pharmacology, 97(2),185-198.
