Caur mūsu seju, ar mīmikas palīdzību mēs ārējai pasaulei parādām mūsu emocijas un domas. Seja bieži ir pirmais, ko mēs viens otrā pamanām. Tieši tāpēc ir tik svarīgi rūpēties par veselīgu sejas ādu – veselīga un kopta sejas āda var palīdzēt mūsu pašapziņai un fiziskai labsajūtai. Tomēr ikdienā mūsu sejas ādu ietekmē ārējās vides faktori, piemēram, laika apstākļi, sākot no ziemas sala līdz vasaras karstumam, savukārt no iekšienes to ietekmē uzturs, ikdienas stress un ģenētika. Tieši tādēļ tik bieži mēs pieliekam ne mazumu pūļu, lai mūsu „vizītkarte” – mūsu sejas āda – izskatītos pēc iespējas labāk.
Kaut arī visbiežāk meklējam veidus, kā saglabāt sejas ādu jauneklīgu (šajā rakstā skaidrojam, kā kolagēns var atbalstīt mūsu ādu novecošanās procesā), mūsu ārējo izskatu un pašsajūtu var īpaši negatīvi ietekmēt jebkādas vizuālas pārmaiņas sejas ādas stāvoklī. Šajā rakstā pievērsīsimies rozācijai – izplatītai hroniskai ādas slimībai (dažādi pētījumi norāda, ka tā ietekmē aptuveni 415 miljonus cilvēku visā pasaulē), kas īpaši raksturīga cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu un ķeltu/ skandināvu izcelsmi un kas var kļūt par diskomforta cēloni un ietekmēt pašvērtējumu. Mēs apskatīsim, kas ir rozācija, kāda ir tās izcelsme, kā to var ārstēt un kādā veidā kolagēns var būt noderīgs.
KAS IR ROZĀCIJA?
Rozācija ir izplatīta hroniska ādas iekaisīga slimība, kurai raksturīgs spēcīgs sejas apsārtums, galvenokārt deguna, pieres un vaigu zonās. Rozācija galvenokārt sastopama cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu, visbiežāk attīstās cilvēkiem vecumā no 25 līdz 60 gadiem un pamatā skar sievietes. Balstoties uz rozācijas simptomiem, to iedala četros apakštipos, lai gan vienlaikus var izpausties vairāki apakštipi:
1) eritematoteleangiektātiskā rozācija – raksturīgs apsārtums, kā arī dažreiz arī dedzinoša sajūta un raupja vai zvīņaina āda;
2) papulopustulārā rozācija – raksturo vieglas papulas vai pustulas, un to bieži sajauc ar akni;
3) fimatozā rozācija – raksturo neregulāra, sabiezināta āda un izciļņi uz deguna;
4) okulārā rozācija – vissmagākais apakštips, kas izraisa plakstiņa un acs iekaisumu.
Līdz ar to tiek izšķirtas četras rozācijas fāzes. Pirmajā fāzē to raksturo biežs ādas apsārtums un kairinājums, kas pamazām pāriet pastāvīgā apsārtumā (2. fāze) un pēc tam -papulām un pustulām (3. posms). Ceturtajā fāzē rodas deguna deformācijas un acu iekaisuma attīstība – acu baltumi kļūst sarkani. Rozāciju bieži vien netiek diagnosticēta ilgstoši tā kā tā tiek sajaukta ar akni, saules apdegumiem, alerģiju pret kosmētikas līdzekļiem, vai arī tāpēc, ka sākotnēji rozācijas simptomi var parādīties tikai periodiski.
KAS IZRAISA ROZĀCIJU UN KĀ TĀ TIEK ĀRSTĒTA?
Specifiski faktori, kas tieši ietekmē rozācijas rašanos, nav skaidri izpētīti. Tomēr ir vispārpieņemts, ka pastāv vairāki faktori, kas var veicināt rozācijas rašanos, kā arī tas, ka imūnsistēmas traucējumi, kas var palielināt ādas uzņēmību pret dažādiem ārējiem faktoriem, un neirovaskulārā disregulācija, tiek uzskatīti par galvenajiem cēloņiem. Starptautiskajā molekulāro zinātņu žurnālā (Journal of Molecular Sciences) publicētais 2016. gada raksts ietekmējošos faktorus grupē šādi:
1) Predisponējošie faktori – tādi kā ģenētiskā predispozīcija un dažādas citas saslimšanas, piemēram, iekaisīgās zarnu slimības, kardiovaskulārās slimības, diabēts un neiroloģiskās slimības;
2) Imunitātes traucējumi – kā epidemālās barjeras disfunkcijas, D vitamīna izmaiņas un citi;
3) Neirovaskulārā disregulācija, kas primāri var izraisīt dedzināšanas sajūtu;
4) Citi ietekmējošie faktori – kā UV starojums, karstums, stress, kā arī mikrobi un ērcītes.
Nedaudz par ietekmējošiem faktoriem: pētījumi norāda uz to, ka UV starojums var izraisīt ādas kolagēna šķiedru deģenerāciju dažādu ādas iekaisuma slimību, piemēram, rozāciju ietekmē. UV iedarbība var izraisīt arī hipervaskularitāti – tas nozīmē, ka var notikt lielāka asinsvadu koncentrācija, tādējādi veicinot rozācijas pasliktināšanos. Rozāciju ietekmē arī tādi faktori kā karstums un stress.
Tādējādi, lai arī iespējams, ka rozācija ir ģenētiski pārmantojama, tās rašanos var ietekmēt arī imūnās un neirovaskulārās sistēmas traucējumi. Tomēr ir vairāki rozācijas simptomus ietekmējoši faktori, piemēram, UV starojums, karstums un stress, no kuriem noteikti iespējams izvairīties.
KĀ ROZĀCIJA TIEK ĀRSTĒTA UN KĀ KOLAGĒNS VAR PALĪZDZĒT?
Vairāki pētījumi norāda, ka, ja rozācija tiek savlaicīgi atklāta un atbilstoši ārstēta, tās simptomus iespējams padarīt vieglākus, un rozācijas izpausmi – samazināt vai pat apstādināt.
Rozācijas ārstēšana un profilakse visupirms ietver izvairīšanos no tās izraisītājiem. Tie ietver karstos dzērienus, alkoholu, pikantus ēdienus, stresu, saules gaismu, UV starojumu un siltumu – visi šie izraisītāji palielina asins plūsmu un izraisa mazo asinsvadu paplašināšanos sejā. Ieteicams lietot sejas attīrīšanas un mitrinošus līdzekļus, kas neizraisa ādas dedzināšanu un kairināšanu. Smagākos gadījumos un atkarībā no simptomiem var apsvērt arī citas ārstēšanas metodes, piemēram, medikamentus un krēmus.
Kā tieši rozācijas gadījumā var palīdzēt kolagēns? Jāpiemin, ka esošie pētījumi šobrīd nenorāda uz kolagēna īpašu ietekmi rozācijas ārstēšanā, tas ir, nav noskaidrots, vai kolagēnam piemīt kādas īpašības, kas varētu palīdzēt rozācijas ārstēšanā. Tomēr kolagēnam piemītošās īpašības var palīdzēt mazināt atsevišķus rozācijas simptomus, kā arī uzlabot ādas stāvokli kopumā.
Kolagēns ir svarīgs ķermeņa uzbūves elements, un tas arī veicina ādas veselību. Kolagēns veicina bojāto saistaudu aizstāšanu un atjaunošanos, kas īpaši nozīmīgi var būt rozācijas gadījumos. Kolagēns piedalās arī ādas mitrināšanas procesā un sausuma un kairinājuma novēršanā, kas ir tipiski rozācijas simptomi. Kolagēns ir palīdz nodrošināt arī asinsvadu izturību un elastību, kas savukārt palīdz uzturēt veselīgu asinsriti. Kapilārie asinsvadi savieno artērijas un vēnas un pilda skābekļa un barības vielu piegādes funkciju ķermeņa šūnām, ieskaitot ādu.
Visbeidzot, šajā rakstā mēs apskatām, kā kolagēns var labvēlīgi iedarboties uz gremošanas sistēmu. Glutamīns, kas ir viena no primārajām kolagēna aminoskābēm, veicina zarnu sienas atjaunošanos un sniedz atbalstu zarnu iekaisumu gadījumā, kas ir viens no rozāciju ietekmējošiem faktoriem.
KĀPĒC TIEŠI JŪRAS KOLAGĒNS?
Col Du Marine™ jūras kolagēna peptīdiem piemīt zema molekulārā masa un tādēļ tie ir viegli sagremojami un absorbējami mūsu ķermenī. Tālāk kolagēns tiek novirzīts tur, kur mūsu ķermenim tas nepieciešams visvairāk, tajā skaitā ādā. Col Du Marine™ jūras kolagēna peptīdi ir viegli lietojami uzturā un tos var izšķīdināt jebkurā dzērienā un ēdienā tad, kad tas ir visērtāk tieši Jums! Col Du Marine™ jūras kolagēna peptīdiem piemīt neitrāla garša un smarža.
Par kolagēna labvēlīgo ietekmi vairāk lasiet mūsu blogā. Šajā rakstā lasiet vairāk par jauno Col Du Marine™ produktu jaunā zelta sašetē – tas kļuvis vēl labāks un satur hialuronskābi, vitamīnu C, silīciju un bambusa asnu ekstraktu!
Ienāciet mūsu veikalā un izmēģiniet Col Du Marine™ kolagēna peptīdus jau šodien!
Avoti:
1. Dati, ko piedāvā National Rosacea Society, pieejams: https://www.rosacea.org/press/2018/july/new-study-finds-415-million-people-may-suffer-from-rosacea-worldwide.
2. University of Rochester Medical Centre, Health Encyclopedia, „Rosacea”, pieejams: https://www.urmc.rochester.edu/encyclopedia/content.aspx?ContentTypeID=85&ContentID=P00311.
3. Pizzorno, J., Murray, M., & Joiner-Bey, H. (2016). Rosacea. The Clinician’s Handbook Of Natural Medicine, 894-899. https://doi.org/10.1016/b978-0-7020-5514-0.00080-4.
4. Best Practice Journal, ” Rosacea: seeing red in primary care”, Issue 75, May 2016, pieejams: https://bpac.org.nz/BPJ/2016/May/docs/BPJ75-rosacea.pdf.
5. Baker, S. (2007). Advances in the Discovery of Acne and Rosacea Treatments. Comprehensive Medicinal Chemistry II, 957-968. https://doi.org/10.1016/b0-08-045044-x/00236-4.
6. Woo, Y., Lim, J., Cho, D., & Park, H. (2016). Rosacea: Molecular Mechanisms and Management of a Chronic Cutaneous Inflammatory Condition. International Journal Of Molecular Sciences, 17(9), 1562. https://doi.org/10.3390/ijms17091562.
7. Best Practice Journal, ” Rosacea: seeing red in primary care”, Issue 75, May 2016, pieejams: https://bpac.org.nz/BPJ/2016/May/docs/BPJ75-rosacea.pdf.
Harvard Health Publishing, Harvard Medical School, „Rosacea”, pieejams: https://www.health.harvard.edu/a_to_z/rosacea-a-to-z
